BUDŽETS PIEŅEMTS
Pēc gandrīz diennakti ilgām debatēm Saeimā pieņemts šī gada budžets. Plānots, ka ieņēmumi valstij būs 12,721 miljards eiro, savukārt izdevumi – 14,673 miljardi eiro. Par šādu budžetu balsoja 52 deputāti, bet 39 bija pret. Jaunais budžets un tā pieņemšana jau izpelnījusies kritiku. Antoņina Ņenaševa no “Progresīvajiem” to raksturoja kā "uzticības un drosmes trūkumu", jo Saeima noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus. Lielākā daļa noraidīto priekšlikumu bija saistīti ar papildu finansējumu veselības aprūpei, tomēr nozares ministre Līga Meņģelsone budžeta debašu noslēgumā pateicās deputātiem par šiem priekšlikumiem un pauda, ka darbs pie uzlabojumiem nozarē turpināsies. Veselībai budžetā piešķirtās naudas visam nepietiks. Solis tuvāk streikam, tā par jaunpieņemto budžetu saka izglītības jomas arodbiedrība.
Dārgi datori, augstākas algas nekā kolēģiem, jauniekārtotas darba vietas uz trim gadiem – tā var raksturot nodrošinājumu vēl neizveidotajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļai. Divi gabali ziepju, četri ruļļi tualetes papīra, apakšveļas un zeķu komplekts, tējkarote – šīs un vēl divus desmitus citu mantu šogad un turpmākajos gados pirmoreiz par valsts budžeta miljoniem centralizēti iepirkt plāno Ekonomikas ministrija. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" turpina rakstu sēriju "Kam tiek valsts budžets?”
CEĻAS
Šī gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 20,3%. Visvairāk cenas kāpušas ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Pašlaik vismazākais ienākums ir 109 eiro, no jūlija tas pieaugs līdz 125 eiro. Šeit mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuri, piemēram, invaliditātes dēļ nevar strādāt un valsts viņiem maksā. Plānots, ka jaunie minimālo ienākumu sliekšņi būs lielāki nekā iepriekš un stāsies spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Sākot ar 2024. gadu, tos plānots pārskatīt katra gada janvārī.
LATVIJĀ UN PASAULĒ
- Latvijas Slimnīcu biedrība aprēķinājusi - nesaņemot no valsts pilnu samaksu par pacientu ārstēšanu, slimnīcām šogad izveidosies vismaz 88 miljonus eiro liels parāds. Gan Veselības ministrija, gan galvenais veselības naudas maka turētājs – Nacionālais veselības dienests – atzīst, ka ārstniecības iestāžu prasības ir pamatotas un situācija ir patiešām kritiska. Savukārt “ātrās palīdzības” vadītāja bažījas – ja nozarei nebūs papildu finansējuma, dienestu atkal var pārslogot.
- Pirms gada 7. martā Rīgā, Kongresu namā, durvis vēra atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri no kara patvērušies Latvijā. Telpas jau divreiz mainītas, bet palīdzība turpinās, jo ik dienu pēc palīdzības vēršas ap 800 ukraiņu. Kopš Krievijas vispārējā iebrukuma pērn 24. februārī Ukrainā apzināti vairāk nekā 70 tūkstoši kara noziegumu, ko pastrādājuši Krievijas armijas pārstāvji. Tās ir civiliedzīvotāju slepkavības, izvarošanas, spīdzināšanas, laupīšanas un deportācijas, kas īstenotas no okupētajām teritorijām. 28 gadījumos jau ir spriedumi.
- Uzvaras parka pārbūves pirmā kārta Rīgā varētu izmaksāt 5 līdz 6 miljonus eiro. To Latvijas Radio intervijā sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Sācies otrs pieminekļu gāšanas vilnis, Rīgā demontēt vai pārvietot vēlas vairākus. Rāidījumā “Kas notiek Latvijā” diskutēja, vai tās ir raganu medības vai tomēr valstij svarīgais desovjetizācijas process.
- Šonedēļ apbalvojām labākos mūziķus. Latvijas Nacionālajā operā Lielās mūzikas balvas ceremonijā apbalvoti mūziķi par sasniegumiem 2022.gadā – laurus plūca Andris Dzenītis, Vineta Sareika, opera «Vēsā». Šoreiz neviens no balvas neatteicās. Savukārt ar balvu par mūža ieguldījumu mūzikā godināja dziedātāju un vokālo pedagoģi Ainu Bajāri un dziedātāju Liliju Greidāni. Taču atteikšanās no kaut kā šonedēļ bija gan – vēsturniece Ineta Lipša atteicās no nominācijas “Gada vēsturnieks” vēstures izpētei nepietiekama valsts finansējuma dēļ.
- Igaunijas parlamenta Rīgikogu vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva valdošā Reformu partijas, kuras līdere ir Kaja Kallasa. Vēlēšanās piedalījās rekordliels vēlētāju skaits, no kuriem vairākums nobalsoja elektroniski.
- Vēsturisks panākums. Tā īsumā var raksturot Latvijas biatlonistu Andreja Rastorgujeva un Baibas Bendikas jaukto pāru stafetē izcīnīto trešo vietu. Čehijā notiekošajā Pasaules kausa posmā. Tas ir augstākais panākums stafetē Latvijas biatlonā.
REKLĀMAS PAUZE
Ja esi cilvēks, kuru interesē ziņas, notikumi apkārt un piemīt spēja kritiski izvērtēt informāciju, tad, iespējams, būsim kolēģi!